It’s Time for a Phonetic Alphabet
It’z tīm fōr fōnetik speliŋ in Iŋgliš. Fōr histōrikil rēzunz, ɤ Iŋgliš laŋwidž haz develupt a speliŋ sistem ɤat ofen duz not folō ɤ prōnunsēāšun uv Iŋgliš wirdz. It’z tīm fōr a tšāndž fōr tū rēzunz.
First, lirniŋ hŵ tū spel tāks a lot uv tīm fōr nātiv Iŋgliš spēkirz. Wen Ī dū ɤ máƟ, Ī had spent abŵt 600 klasrūm ŵirz in elementrē skūil lirniŋ hŵ tū spel Iŋgliš wirdz. Mutš uv ɤat tīm kʊd hav bin spent on uɤir subdžekts.
Sekund, ɤ rest uv ɤ wirld iz lirniŋ Iŋgliš az a sekund laŋwidž. ɣā tū šʊd not hav tū spend ol ɤis tīm tū lirn hŵ tū spel Iŋgliš wirdz. ɣā džust wont tū kumyūnikāt ēfektivlē in an intirnašunul setiŋ. And ɤā want tū gān ɤis nolidž ēfišentlē.
Mī inspirāšun fōr fōnetik speliŋ kām frum wen Ī wuz studēiŋ ɤ Slōvak laŋwidž. ɣ ritin laŋwidž iz 99.9% fōnetik. Wun letir uv ɤ Slōvak alphabet represents a distinkt sŵnd in ɤ Slōvak laŋwidž. ɣer ar a fyū eksepšunz, but ɤēz ar ēzilē tot. Ī kʊd tētš most uv yū hŵ tū rēsīt a Slōvak tekst in a short tīm. Yū wil not undirstand wut ar sāiŋ, but most Slōvak lisinirz wʊd.
ɣer iz olredē a fōnetik speliŋ ɤat iz wīdlē yūzd. It iz nōin az ɤ Intirnasunul Fōnetik Alfabet (IPA) and iz yūzd bī liŋwists tū kumper verēus laŋwidžiz. It iz ofen yūzd in Iŋgliš laŋwidž trāniŋ, espešulē in Āžu. Ī wʊd not rekumend yūziŋ IPA az a fōnetik speliŋ bēkuz it iz tū teknikul for nātiv Iŋgliš spēkirz tū aksept: mōst Iŋgliš spēkirz rēlē dōn’t ker abŵt “dipƟoŋz” ōr yūziŋ “i” fōr ɤ “ē” sŵnd.
Difirent dikšunerēz hav develupt ɤer ōn fōnetik alfabets az a prōnunsēāšun gīd. But nun uv ɤēz gīdz hav atānd anē kīnd uv akseptens līk IPA. Sō mī fōnetik speliŋ iz džust wun of menē. Ī hav bōrōd gʊd fētširz frum IPA, ɤ dikšunerēz, and ɤ Slōvak laŋwidž. Plus, Ī hav added a fyū inōvāšunz uv mī ōn. If yū hav kum ɤis far intū ɤis dokyūment, yū hav mastird mōst uv mī alfabet.
Wun flo uv mī alfabet iz ɤat it iz bāsd on mī westirn/sentril Kunādēun dīulekt uv Iŋgliš. Raɤir ɤan insist mī alfabet iz ɤ ultimit solūšun, Ī sā ɤ wirld šʊd devulup its ōn standard: wun ɤat iz bāsd on ɤ nēdz uv ɤ yūzirz uv Iŋgliš, not ɤ prōfešunul liŋwists. I hōp mī alfabet iz a stepiŋ stōn tū sumƟiŋ betir.
Wen develupiŋ ɤis Iŋgliš speliŋ sistem, ol ɤ Iŋgliš-spēkiŋ kuntrēz šʊd stā awā frum ɤis prōses. ɣ kuntrēs uv ɤ Yūnītid Stāts and Yūnītid Kiŋdum wil trī tū impōz ɤer dīalekt uv Iŋgliš az ɤ wirld standird. Sō ēɤir ɤ prōses wil bē stold ōr ɤ fīnul alfabet wil not rēlīz its pōtenšul fōr rēdūsiŋ ɤ tīm and efirt tū lirn Iŋgliš.
Raɤir, ɤ kumitē tū krēāt ɤis nū speliŋ sistem šʊd kum frum kuntrēz wer Iŋgliš iz not ɤ first laŋwidž. Laŋwidž ekspirts ɤer wʊd hav a betir undirstandiŋ uv ɤ nēd tū māk Iŋgliš speliŋ ēzēir.
Wen ɤ nū alfabit iz krēātid, ɤ Iŋgliš-spēkiŋ kuntrēz probolē wōn’t līk it. But nō kuntrē šʊd bē fōrst tū yūz it. Ī suspekt, hŵevir, it wil bē kwiklē adopted bī ɤ non-Iŋgliš-spēkiŋ kuntrēz az ɤ standird speliŋ. Mōst nātiv Iŋgliš spēkirz intiraktiŋ wiƟ ɤēz intirnašunul Iŋgliš spēkirz wil lirn ɤis alfabit kwīt kwiklē.
Uɤir nātiv Iŋgliš spēkirz wil māk ɤ tšāndž on ɤer ōn vōlišun. Yuŋir pēpul wil bē mōr akseptiŋ ɤan ɤ ōldir pēpul. In tīm, ɤ nū speliŋ wil bē prefirabul tū ɤ ōld speliŋ, and skūilz wil fōrmulē tētš ɤ nū wā. ɣer wil bē wun dženirāšun uv Iŋgliš spēkirz wū wil bē fulē trānd in bōƟ sistemz. But ɤ ōld sistem wil ēventšūalē fād in popyūlir yūsadž.
Yūs uv ɤ nū speliŋ wil krēāt an intirnašunul dīalekt uv Iŋgliš. Fōr egzampil, ɤ will bē nō šwo (ə) az a sŵd: ol imprēsīs vŵilz wil bē given a prēsīs prōnunsīāšun. Sō ɤ nū dīalekt wōn’t bē Amerikan ōr Britiš. ɣ betir Iŋgliš tētširz wil bē spēkiŋ in ɤis nū dīalekt insted uv ɤer ōn dīalekt.
ɣ gōil uv fōnetik speliŋ rūilz is fōr lirnirz uv Iŋgliš tū atān betir intirnašunul kumyūnikāšun skilz in a mutš šōrtir tīm.
